|
Saddhammasaṅgaha Tác giả nguyên
tác Pāḷi: Dhammakitti Mahāsāmi
Namo Tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa SADDHAMMASAṄGAHO Paṭhama-Mahāsaṅgīti-Vanṇṇanā Paṭhamo Paricchedo 1. Buddhaṃ Dhammañca Saṅghañca namassitvā guṇālayaṃ Saddhamma-saṅgahaṃ nāma pavakkhāmi samāsato 2. Nipaccakāra-puññassa katassa ratanattaye ānubhāvena sosetvā antarāye asesato 3. Piṭakaṭṭhakathāmaggaṃ ādāya sabbamatthato Jinasāsana-vuddhatthaṃ piṭakattaya-lekhinaṃ 4. Pasāda-jananatthañca dhīmatā racitaṃ idaṃ Sunātha sādhavo sabbe sotukāmā idhālaye Saddhamma-saṅgahaṃ nāma paripuṇṇam-anākulaṃ. Tadattha dīpanatthaṃ ayam-ānupubbīkathā. Amhākaṃ kira Bhagavā bodhisatta-bhūto ito kappa satasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake catuvīsati-buddhānaṃ santike laddhavyākaraṇo hutvā samatiṃsa pāramiyo pūretvā paramābhisambodhiṃ patvā bodhito paṭṭhāya pañcacattāḷīsa-saṃvaccharāni ṭhatvā caturāsīti dhammakkhandha-sahassāni desetvā gaṇana-paṭhamatīte satte saṃsāra-kantārato santāretvā yāva Subhaddaparibbājaka-vinayanaṃ tāva sabba-buddha-kiccāni niṭṭhāpetvā Kusinārāyaṃ Sālavane yamakasālānamantare parinibbāna-mañcake nipanno parinibbāyi. Tenāhu porāṇā: 5. Dīpaṅkarādayo purā Sambuddhe catuvīsatiṃ ārādhetvā mahāvīro tehi bodhāya vyākato 6. Pūretvā pāramī sabbā patto sambodhim-uttamaṃ Uttamo Gotamo Buddho satte dukkhā pamocayi [1] 7. Sabba-sambuddha-kiccaṃ so katvā santikaraṃ padaṃ Parinibbāna-mañcamhi nibbuto lokanāyako ti. Parinibbute Bhagavati Lokanāthe tattha sannipatitānaṃ sattannaṃ bhikkhu-satasahassānaṃ saṅghatthero āyasmā Mahākassapatthero sattāha-parinibbute Bhagavati Subhaddena buḍḍhapabbajitena vuttavacanaṃ samanussaranto bhikkhū āmantesi: “Mayaṃ āvuso dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāmāti.” Bhikkhū āhaṃsu: “Tena hi bhante thero bhikkhū uccinatūti.” Atha kho āyasmā Mahākassapo pañca arahantabhikkhu-satāni uccinitvā: “Rājagahe āvuso vassaṃ vasantā dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāmāti.” Tenāhu porāṇā: 8. Satta-sata-sahassāni tesu pāmokkha-bhikkhavo Thero Mahākassapo ca saṅghatthero tadā ahu [2] 9. Lokanāthe dasabale sattāha-parinubbute Dubbhāsitaṃ Subhaddassa buḍḍhassa vacanaṃ saraṃ [3] 10. Bhikkhupañcasate yeva mahā khiṇāsave vare Uccinitvā mahāthero mahāsaṅgīti kātave [4] 11. Vassānaṃ dutiye māse dutiye divase pana Rucire maṇḍape tasmiṃ therā sannipatiṃsu te ti. [5] Atha therā bhikkhū dutiya divase katabhattakiccā patta-cīvaraṃ paṭisāmetvā. Ajātasattunā kata-dhamma-sabhāyaṃ sannipatiṃsu. Evaṃ nisinne tasmiṃ bhikkhusaṅghe Mahā-kassapatthero bhikkhū āmantesi: “Āvuso kiṃ paṭhamaṃ saṅgāyeyyāma dhammaṃ vā vinayaṃ vāti?” Bhikkhū āhaṃsu: “Bhante Mahākassapa vinayo nāma, Buddha-sāsanassa āyu, vinaye ṭhite sāsanaṃ ṭhitam hoti. Tasmā paṭhamaṃ vinayaṃ saṅgāyeyyāmāti.” “Kaṃ dhuraṃ katvā vinayaṃ saṅgāyitabbanti?” “Āyasmantaṃ Upāliṃ dhuraṃ katvāti” āhaṃsu. Mahākassapatthero vinayaṃ pucchanatthāya attanāva attānaṃ sammanni. Upālitthero vinayaṃ vissajjanatthāya attanāva attānaṃ sammanni. Athāyasmā Upāli uṭṭhayāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā there bhikkhū vanditvā dhammāsane nisīditvā dantakhacitavījaniṃ aggahesi. Tato āyasmā Mahākassapo therāsane nisiditvā āyasmantaṃ Upāliṃ pucchi: “Paṭhama-pārājikaṃ āvuso kattha paññattanti?” “Vesāliyaṃ bhante ti” “Kaṃ ārabbhā ti?” “Sudinnaṃ Kalandakaputtaṃ ārabbhāti.” “Kismiṃ vatthusmiṃ ti?” “Methunadhamme ti.” Atha kho āyasmā Mahākassapo āyasmantaṃ Upāliṃ paṭhamassa pārājikassa vatthumpi pucchi nidānampi pucchi puggalampi pucchi paññattimpi pucchi anupaññattimpi pucchi āpattimpi pucchi anāpattimpi pucchi. [6] Yathā paṭhamassa tathā dutiyassa tathā tatiyassa tathā catutthassa vatthumpi pucchi … pe … anāpattimpi pucchi. Puṭṭho puṭṭho Upālitthero vissajjesi. Tato imāni cattāri pārājikāni Pārājikakaṇḍaṃ nāma idan ti saṅgahaṃ āropetvā ṭhapesuṃ, terasa saṅghādisesā Terasa-kaṇḍan ti ṭhapesuṃ, dve sikkhāpadāni Aniyatānīti ṭhapesuṃ, timsa sikkhāpadāni Nissaggiya-pācittiyānīti ṭhapesuṃ, dvenavuti sikkhāpadāni Pācittiyānīti ṭhapesuṃ, cattāri sikkhāpadāni Pāṭidesanīyānīti ṭhapesuṃ, pañca sattati sikkhāpadāni Sekhiyānīti ṭhapesuṃ, satta dhamme Adhikaraṇa-samathānīti ṭhapesuṃ. [7] Evaṃ Mahāvibhaṅgasaṅgahaṃ āropetvā Bhikkhunī-vibhaṅge aṭṭha sikkhāpadāni Pārājika-kaṇḍaṃ nāma idanti ṭhapesuṃ, sattarasa sikkhāpadāni Sattarasa kaṇḍanti ṭhapesuṃ, timsa sikkhāpadāni Nissaggiya-pācittiyānīti ṭhapesuṃ, chasaṭṭhisata sikkhāpadāni Pācittiyānīti ṭhapesuṃ, aṭṭha sikkhāpadāni Pātidesaniyānīti ṭhapesuṃ, pañca sattati sikkhāpadāni Sekhiyānīti ṭhapesuṃ, sattadhamme Adhikaraṇasamathānīti ṭhapesuṃ. [8] Evaṃ Bhikkhunī-vibhaṅga saṅgahaṃ āropetvā eten’eva upāyena Khandhaka-parivāre pi āropesuṃ. Evametaṃ Ubhatovibhaṅga Khandhaka Parivāraṃ Vinayapiṭakaṃ saṅgahamārūḷhaṃ sabbaṃ Mahākassapa-t-thero pucchi Upālitthero vissajjesi. Pucchā-vissajjana-pariyosāne pañca arahanta-satāni saṅgahaṃ āropita niyāmen’ eva gaṇasajjhāyamakaṃsu. Vinaya saṅgahāvasāne mahāpaṭhavī kampo ahosi. Atha kho āyasmā Upālitthero danta-khacita-vījaniṃ nikkhipitvā dhammāsanato orohitvā buḍḍhe bhikkhū vanditvā attano pattāsane nisīdi. Tenāhu poraṇā: 12. Mahā theropi attānaṃ vinayaṃ pucchituṃ sayaṃ Sammannupālitthero vissajjetuṃ tameva tu 13. Therāsane nisīditvā vinayaṃ tamapucchi so Dhammāsane nisīditvā vissajjesi tameva so 14. Vinayaññūnamaggena vissajjita-kamena te Sabbe sajjhāyamakaruṃ vinaye naya-kovidā ti. [9] Atha kho āyasmā Mahākassapo vinayaṃ saṅgāyitvā dhammaṃ saṅgāyitukāmo bhikkhū pucchi: “Dhammaṃ saṅgāyantehi kaṃ puggalaṃ dhuraṃ katvā dhammo saṅgāyitabboti?” Bhikkhū: “Ānandattheraṃ dhuraṃ katvāti” āhaṃsu. Atha kho āyasmā Mahākassapo dhammaṃ pucchanatthāya attanāva attānaṃ sammanni, Ānandatthero dhammaṃ vissajjanatthāya attanāva attānaṃ sammanni. Āyasmā Ānando uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā there bhikkhū vanditvā dhammāsane nisīditvā danta-khacita-vījaniṃ aggahesi. Mahākassapatthero therāsane nisīditvā Ānanda-t-theraṃ dhammaṃ pucchi: “Brahmajālaṃ āvuso Ānanda kattha bhāsitan’ ti” “Antarā ca bhante Rājagahaṃ antarā ca Nālandaṃ rājāgārake Ambalaṭṭhikāyanti” “Kaṃ ārabbhāti” “Suppiyañca paribbājakaṃ Brahmadattañca māṇavakanti.” Atha kho āyasmā Mahākassapo āyasmantaṃ Ānandaṃ Brahmajālassa nidanampi pucchi puggalampi pucchi. Tato paraṃ: “Sāmaññaphalaṃ pana āvuso Ānanda kattha bhāsitanti?” ādinā pucchi. “Rājagahe bhante Jīvakambavane ti.” “Kena saddhinti?” “Ajātasattunā Vedehiputtena saddhinti.” Atha kho āyasmā Mahākassapo āyasmantaṃ Ānandaṃ Sāmaññaphalassa nidānampi pucchi puggalampi pucchi. Eten’eva upāyena Brahmajāla-suttādi-catuttiṃsa-sutta-parimāṇaṃ Dīghanikāyaṃ saṅgāyitvā “Ayaṃ Dīghanikāyo nāmāti” vatvā sajjhāyavasena āyasmantaṃ Ānandaṃ paṭicchāpesuṃ: “Āvuso imaṃ tuyhaṃ nissitake vācehīti.” Tato paraṃ Mūlapariyāya-suttādi diyaḍḍha sata dvi suttaparimāṇaṃ Majjhima-nikāyaṃ saṅgāyitvā dhamma-senāpati Sāriputtattherassa nissitake paṭicchāpesuṃ: “Imaṃ tumhe pariharathāti.” Tatoparaṃ Oghataraṇa-suttādi-satta-sahassa-sattasata-dvāsaṭṭhi-sutta parimāṇaṃ Saṃyutta-nikāyaṃ saṅgāyitvā Mahākassapattheraṃ paṭicchāpesuṃ: “Bhante imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethāti.” Tatoparaṃ Cittapariyādāna-suttādi-navasahassa-pañca-sata-sattapaññāsa-suttaparimāṇaṃ Aṅguttara-nikāyaṃ saṅgāyitvā Anuruddhattheraṃ paṭicchāpesuṃ: “Imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethāti.” Tatoparaṃ Khuddakapāṭha Dhammapada Udāna Itivuttaka Suttanipāta Vimānavatthu Petavatthu Theragāthā Therigāthā Jātaka Niddesa Paṭisambhidā Apadāna Buddhavaṃsa Cariyāpiṭakavasena paṇṇarasappabhedaṃ Khuddaka-nikāyaṃ saṅgāyitvā: “Idaṃ Suttantapiṭakaṃ nāmāti” ṭhapesuṃ. Tatoparaṃ Dhammasaṅganī Vibhaṅga Dhātukathā Puggalapaññatti Kathāvatthu Yamaka Paṭṭhāna mahāpakaraṇa-vasena sattappabhedaṃ pakaraṇaṃ saṅgāyitvā: “Idaṃ Abhidhamma-piṭakaṃ nāmāti” ṭhapesuṃ. Evaṃ saṅgahamārūḷhaṃ sabbaṃ Mahākassapatthero pucchi Ānandatthero vissajjesi. Pucchāvissajjanapariyosane pañca arahanta-satāni gaṇasajjhāyāmakaṃsu, Dhammasaṅgahāvasāne mahāpaṭhavīkampo ahosi. Atha kho āyasmā Ānando danta-khacita-vījaniṃ nikkhipitvā dhammāsanato oruhitvā buḍḍhe bhikkhū vanditvā attano pattāsane nisīdi. Tenāhu porāṇā: 15. Aggaṃ bahussutādīnaṃ kosārakkhaṃ mahesino Samannitvāna attānaṃ thero dhammamapucchi so 16. Tathā sammanni attānaṃ dhammāsana-gato sayaṃ Vissajjesi tam Ānandatthero dhammamasesato ti. [10] [11]“Sabbampi Buddhavacanaṃ rasavasena ekavidhaṃ, dhammavinayavasena duvidhaṃ, paṭhama-majjhima-pacchima vasena tividhaṃ, tathā piṭakavasena, nikāyavasena pañcavidhaṃ, aṅgavasena navavidhaṃ, dhammakkhandha-vasena cāturāsīti sahassavidhanti” veditabbaṃ. Kathaṃ rasavasena ekavidhaṃ? Yaṃ hi bhagavatā anuttaraṃ sammā-sambodhiṃ abhisambhujjhitvā yāva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati etthantare pañca-cattāḷīsa-vassāni deva-manussa-nāga-yakkhādayo anusāsantena paccavekkhantena vā vuttaṃ sabbaṃ taṃ ekarasaṃ vimuttirasameva hoti. Evaṃ rasavasena ekavidhaṃ. Kathaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ? “Vinayapiṭakaṃ vinayo, avasesa Buddhavacanaṃ dhammoti” evaṃ dhammavinaya-vasena duvidhaṃ. Kathaṃ paṭhama-majjhima-pacchima vasena tividhaṃ? Tattha: 17. Anekajāti saṃsāraṃ sandhāvissaṃ anibbisaṃ Gahakārakaṃ gavesanto dukkhā jāti punappunaṃ 18. Gahakāraka diṭṭhosi puna gehaṃ na kāhasi Sabbā te phāsukā bhaggā gahakūṭaṃ visaṅkhitaṃ Visaṅkhāragataṃ cittaṃ taṇhānaṃ khayamajjhagāti. Idam paṭhama-Buddhavacanaṃ. Keci “Yadā have pātubhavanti dhammā ti” khandhake udānagāthamāhu. Sā pana pāṭipada-divase sabbaññubhāvappattassa somanassamaya-ñāṇena paccayākāraṃ paccavekkhantassa uppanna udāna-gāthāti veditabbā. Yaṃ parinibbānakāle abhāsi “Handa dāni bhikkhave āmantayāni vo vayadhammā saṅkhārā appamādena sampādethāti” idaṃ pacchima-Buddha-vacanaṃ. Ubhinnamantare yaṃ vuttametaṃ majjhima-Buddha-vacanaṃ. Evaṃ paṭhama-majjhima-pacchimavasena tividhaṃ. Kathaṃ piṭakavasena tividhaṃ? Sabbampi h’etaṃ vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tippabhedameva hoti. Tenāhu porāṇā: 19. Tesu Pārājikaṃ kaṇḍaṃ Pācittiyam athāparaṃ Bhikkhuṇīnaṃ vibhaṅgo ca Mahāvaggo tathāparo Cūlavagga Parivāro Vinaya-piṭakanti taṃ mataṃ. Idaṃ Vinaya-piṭakaṃ nāma. 20. Catuttiṃs’ eva suttantā tivagga yassa saṅgaho Esa Dīgha-nikāyo ti paṭhamo anulomiko 21. Diyaḍḍhasata suttantā dve ca suttāni yattha so Nikāyo Majjhimo pañcadasavaggapariggaho 22. Satta suttasahassāni sattasuttasatāni ca Dvāsaṭṭhi c’eva suttantā eso Saṃyuttasaṅgaho 23. Nava suttasahassāni pañca suttasatāni ca Sattapaññāsa suttāni saṅkhā Aṅguttare ayaṃ 24. Khuddakapāṭho Dhammapadaṃ Udānaṃ Itivuttakaṃ Suttanipāto Vimānaṃ Petavatthumathāparaṃ 25. Thero Therī ca Jātakaṃ Niddeso Paṭisambhidā Apadānaṃ Buddhavaṃso Cariyāpiṭakameva ca Paṇṇarasāppabhede’ yaṃ nikāyo khuddako mato. Idaṃ Suttantapiṭakaṃ nāma 26. Dhammasaṅgaṇī Vibhaṅgo ca Dhātukathā tathāparaṃ Tathā Puggalapaññatti Kathāvatthuppakaraṇaṃ 27. Yamakaṃ atha Paṭṭhānaṃ ime satta-pabhedato Abhidhammo ti piṭakaṃ sammāsambuddha-desitanti. Idaṃ Abhidhamma-piṭakaṃ nāma. Evaṃ piṭakavasena tividhaṃ hoti. Kathaṃ nikāyavasena pañcavidhaṃ hoti? Dīghanikāyo Majjhimanikāyo Saṃyuttanikāyo Aṅguttaranikāyo Khuddakanikāyo ti. Tenāhu porāṇā: 28. Ṭhapetvā caturop’ete nikāye Dīgha-ādike Tadaññaṃ Buddhavacanaṃ nikāyo khuddako mato ti. [12] Evaṃ nikāyavasena pañcavidhaṃ hoti. Kathaṃ aṅgavasena navavidhaṃ? sabbameva h’ idaṃ suttaṃ geyyaṃ veyyākaranaṃ gāthā udānaṃ iti-uttakaṃ jātakaṃ abbhūtadhammaṃ vedallan ti navaṅgappabhedaṃ hoti. Tattha Ubhatovibhaṅga Niddesa Khandhaka Parivāra Suttanipāte Maṅgalasutta Ratanasutta Nālakasutta Tuvaṭakasuttāni aññanpi ca suttanāmakaṃ Tathāgata-vacanaṃ Suttanti veditabbaṃ. Sabbampi sagāthakaṃ suttaṃ Geyyan ti veditabbaṃ. Visesena Saṃyuttake sakalo pi sagāthaka-vaggo. Sakalampi Abhidhammapiṭakaṃ niggāthakaṃ suttaṃ yañca aññampi aṭṭhahi aṅgehi asaṅgahitaṃ Buddha-vacanaṃ taṃ Veyyākarananti veditabbaṃ. Dhammapadaṃ Theragāthā Therigāthā Suttanipāte no suttanāmikā suddhikagāthā ca Gāthāti veditabbā. Somanassa-ñāṇamayika-gāthā-paṭisaṃyuttā dve asīti suttantā Udānanti veditabbaṃ. “Vuttaṃ h’ etaṃ Bhagavatā ti” ādi nayappavattā dasuttara-sata-suttantā Itivuttakanti veditabbaṃ. Apaṇṇakajātakādīni paññasādhikāni pañca jātaka-satāni Jātakanti veditabbaṃ. “Cattāro me bhikkhave acchariyā abbhūta-dhammā Ānande ti” ādi nayappavattā sabbepi acchariyabbhūta-dhamma paṭisaṃyutta suttantā Abbhūta-dhammanti veditabbaṃ. Cullavedallaṃ Mahāvedallaṃ Sammādiṭṭhi Sakkapañha Saṅkhārabhājaniya Mahāpuṇṇama suttādayo sabbe pi vedañca tutthiñca laddhā laddhā pucchita-suttantā Vedallanti veditabbaṃ. Evaṃ aṅgavasena navavidhaṃ hoti. Kathaṃ dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhaṃ? Tenāhu porāṇā: 29. Dvāsītiṃ Buddhato gaṇhiṃ dvesahassāni bhikkhuto Caturāsīti sahassāni ye ’me dhammā pavattino ti 30. Ekavīsa sahassāni khandhā Vinayapiṭake Ekavīsasahassāni khandhā Suttantapiṭake Dve cattāḷīsa sahassāni khandhā Abhidhamma piṭake ti. Evaṃ paridipina-dhammakkhandhavasena caturāsīti sahassappabhedaṃ hoti. Tattha ekānusandhikaṃ suttaṃ eko dhammakkhandho. Yaṃ anekānusandhikaṃ suttaṃ aneka-dhammakkhandho. Tattha anusandhivasena dhammakkhandha-gaṇanā. Gāthā-khandhesu pañhapucchanaṃ eko dhammakkhandho, vissajjanaṃ eko dhammakkhandho. Abhidhamme ekamekaṃ tika-duka-bhājanaṃ ekamekañca cittavārabhājanaṃ eko dhammakkhanho. Vinaye atthi vatthu, atthi mātikā, atthi padabhājanīyaṃ, atthi antarāpatti, atthi anāpatti, atthi paricchedo. Tattha ekameko koṭṭhāso ekameko dhammakkhandho ti veditabbo. Evaṃ dhammakkhandhavasena caturāsīti sahassavidhaṃ hoti. Evamādi anekappabhedaṃ Buddhavacanaṃ saṅgāyantena Mahākassapa-pamukhena vasīgaṇena “Ayaṃ Dhammo ayaṃ Vinayo” ti ādinā nayappabhedaṃ vavatthapetvā sattahi māsehi saṅgītaṃ. Saṅgīti-pariyosāne c’ assa: “Idaṃ Mahākassapattherena Dasabalassa sāsanaṃ pañcavassa-sahassaparimāṇa-kālappavattana-samatthaṃ katanti” sañjātappamodā sādhukāraṃ viya dadamānā ayaṃ mahā paṭhavī udakapariyantaṃ katvā anekappakāraṃ saṅkampi sampakampi sampavedhi anekāni ca acchariyāni pāturahesunti. Ayaṃ paṭhama mahāsaṅgīti nāma. Tenāhu porāṇā: Yā loke, 31. Satehi pañcahi katā tena Pañca-satā ti ca Thereh’ eva katattā ca Therikā ti pavuccati [13] 32. Evaṃ sattahi māsehi dhammasaṅgīti niṭṭhitā Sabbalokahitatthāya sabbalokahitena hi 33. Mahākassapatherena idaṃ Sugatasāsanaṃ Pañca vassa-sahassāni samatthaṃ vattake kataṃ 34. Atīva-jāta-pāmojjā sandhāraka-jalantikā Saṅgīti-pariyosāne chadhā kampi mahāmahī 35. Acchariyāni pāhesuṃ loke ’nekāni ’nekadhā Thereh’ eva katattā ca Theriyā ’yaṃ paramparā 36. Paṭhamaṃ saṅgahaṃ katvā katvā loke hitaṃ bahuṃ Te yāvatāyukaṃ ṭhatvā therā sabbepi nibbutā ti 37. Evaṃ aniccataṃ jammiṃ ñatvā durabhisambhavaṃ Tuvaṭaṃ vāyāme dhīro yaṃ niccaṃ amataṃ padanti. [14]
Sujanappasādāya kate
Saddhammasaṅgahe -ooOoo- Dutiya-Saṅgīti-Vaṇṇanā Dutiyo Paricchedo Athānukkamena gacchantesu rattindivesu vassa-sata-parinibbute Bhagavati Vesālikā Vajjiputtakā bhikkhū Vesāliyaṃ dasavatthūni dīpesuṃ. Katamāni dasavatthūni? Kappati siṅgilona-kappo, kappati dvaṅgula-kappo, kappati gāmantara-kappo, kappati āvāsa-kappo, kappati anumati-kappo, kappati āciṇṇa-kappo, kappati amathita-kappo, kappati jalogi pātuṃ, kappati adasakaṃ nisīdanaṃ, kappati jāta-rūparajatanti. Tesaṃ Susunāgaputto Kālāsoko nāma rājā pakkho ahosi. Tenāhu porāṇā: 1. Atīte dasame vasse Kālāsokassa rājino Sambuddha-parinibbānā evaṃ vassa-sataṃ ahu 2. Tadā Vesāliyā bhikkhū anekā Vajjiputtakā Dasa vatthūni dīpesuṃ kappantīti alajjino. [15] Tena kho pana samayena āyasmā Yaso Kākaṇḍaputto Vajjīsu cārikaṃ caramāno “Vesalikā kira Vajjiputtakā bhikkhū dasavatthūni dīpentīti” sutvā: “Na kho pan’etaṃ patirūpaṃ, svāhaṃ Dasabalassa sāsanavipattiṃ sutvā appossukko bhaveyyaṃ, handāhaṃ adhammavādino niggahetvā dhammaṃ dīpemīti” cintento yena Vesālī tad avasari. Tatra sudaṃ āyasmā Yaso Kakaṇḍaputto Vesāliyaṃ viharati Mahāvane Kūṭāgāra-sālāyaṃ. Tena kho pana samayena Vesālikā Vajjiputtakā bhikkhū tadahuposathe kaṃsapātiṃ udakena pūretvā majjhe bhikkhu-saṅghassa ṭhapetvā āgatāgate Vesālike upāsake evaṃ vadanti: “Dethāvuso saṅghassa kahāpaṇampi aḍḍhampi pādampi māsakampi rūpampi, bhavissati saṅghassa parikkhārena karaṇīyanti.” Sabbaṃ tāva vattabbaṃ yāva imāya saṅgītiyā satta bhikkhusatāni anunāni anadhikāni ahesuṃ. Tasmāyaṃ vinaya-saṅgīti satta-satikā ti pavuccati. Ekasmiñca sannipāte dvādasa bhikkhu-satasahassāni sannipatiṃsu. Āyasmatā Yasena Kākaṇḍaputtena samussāhitānaṃ tesaṃ majjhe āyasmatā Revatena puṭṭhena Sabbakāmittherena vinayaṃ vissajjentena tāni dasavatthūni vinicchitāni adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ. Atha therā pana dhammañca vinayañca saṅgāyissāmāti vatvā tipiṭakadhare patta-paṭisambhide satta sate arahante bhikkhū uccinitvā Vesāliyaṃ Vālukārāme sannisīditvā Mahākassapattherena saṅgāyita-sadisameva sabbaṃ sāsanamalaṃ sodhetvā puna piṭaka-vasena ca nikāya-vasena ca aṅga-vasena ca dhammakkhandha-vasena ca sabbaṃ dhamma-vinayaṃ saṅgāyiṃsu. Ayaṃ saṅgīti aṭṭhahi māsehi niṭṭhitā. Tenāhu porāṇā: [16] yā loke 3. Satehi sattahi katā tena “Satta-satā” ti ca Pubbe kataṃ upādāya “Dutiyā” ti pavuccati 4. Yehi therehi saṅgītā Saṅgīti tesu vissutā Sabbakāmī sa Sāḷho ca Revato Khujjasobhito 5. Yaso ca Sānasambhūto ete saddhivihārikā Therā Ānandattherassa diṭṭha-pubbā Tathāgataṃ 6. Sumano Vāsabhagāmī ca ñeyyā saddhivihārikā Dve ime Anuruddhassa diṭṭha-pubbā Tathāgataṃ 7. Dutiyo pana saṅgīto yehi therehi saṅgaho Sabbepi patita-bhārā kata-kiccā anāsavā 8. Sabbakāmippabhutayo te pi therā mahiddhikā Aggikkhandhā va lokamhi jalitvā parinibbutā 9. Evaṃ aniccataṃ jammiṃ ñatvā durabhisambhavaṃ Yuvataṃ vāyame dhīro yaṃ niccaṃ amataṃ phalanti.
Sujanappasādāya kate
Saddhammasaṅgahe -ooOoo- Tatiya-Saṅgīti-Vaṇṇanā Tatiyo Paricchedo Sammāsambuddha-parinibbānato dvinnaṃ vassasatānaṃ upari aṭṭhavīsatime vasse sabbe aññatitthiyā saṭṭhi-sahassa-mattā vihīna-lābhasakkārā hutvā antamaso ghāsacchādanampi alabhantā lābhasakkāraṃ patthayamānā sayameva muṇḍe katvā kāsāyāni acchādetvā vihāresu vicarantā uposathādikammampi pavisanti. Sāsanass’ abbundañca malañca kaṇṭhakañca samuṭṭhāpesuṃ. [17] Tasmā imasmiṃ sakala-Jambudīpe bhikkhu-saṅgho cha saṃvaccharāni uposatha-kammaṃ na akāsi. Tadā Asoko dhammarājā pannarasavassābhiseko ahosi. Rājā sāsanaṃ visodhetukāmo Asokārāme bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpesi. Tasmiṃ sannipatite āyasmā Moggaliputtatissatthero saṅghatthero hutvā rājānaṃ samayaṃ uggaṇhāpesi. Rājā sabbe aññatitthiye pucchitvā “Na ime bhikkhū aññatitthiyā ime ti” ñatvā setavatthāni datvā uppabbājesi. Tato Rājā: “Suddhaṃ dāni bhante sāsanaṃ karotu bhikkhusaṅgho uposathanti” ārakkhaṃ datvā, nagarameva pāvisi. Samaggo saṅgho sannipatitvā uposathaṃ akāsi. [18] Tenāhu porāṇā: 1. Sambuddha-parinibbānā dve ca vassa-satāni ca Aṭṭhavīsati vassāni Rājāsoko mahīpati [19] 2. Vasanto tattha sattāhaṃ rājuyyāne manorame Sikkhanto so mahīpālo sambuddha-samayaṃ subhaṃ 3. Tasmiṃ yeva ca sattāhe dve ca yakkhe mahīpati Pesetvā mahiyaṃ bhikkhū asese sannipātayi 4. Sattame divase gantvā sakārāmaṃ manoramaṃ Kāresi bhikkhusaṅghassa sannipātamasesato [20] 5. Te micchādiṭṭhike sabbe pucchitvā aññatitthiye Ñatvā saṭṭhi sahassāni uppabbājesi bhūpati 6. “Saṅgho visodhito yasmā tasmā saṅgaho uposathaṃ Karotu bhante” iccevaṃ vatvā therassa bhūpati 7. Saṅghassa rakkhaṃ datvāna nagaraṃ pāvisi subhaṃ Saṅgho samaggo hutvāna tadā ’kāsi uposathanti. [21] Tasmiṃ samāgame Moggaliputtatissatthero parappavādaṃ maddamāno Kathāvatthuppakaraṇaṃ abhāsi. Tato saṭṭhisatasahassa-saṅkhāsu bhikkhūsu uccinitvā tipiṭaka-pariyatti-dharānaṃ pabhinna-paṭisambhidānaṃ tevijjādi-bhedānaṃ bhikkhūnaṃ sahassamekaṃ gahetvā yathā Mahākassapatthero ca Yasatthero ca piṭaka-vasena ca nikāya-vasena ca aṅga-vasena ca dhammakkhandha-vasena ca dhammañca vinayañca saṅgāyiṃsu. Evamevaṃ dhammañ ca vinayañca saṅgāyanto Moggaliputtatissatthero sabbaṃ sāsanamalaṃ visodhetvā tatiya-saṅgītimakāsi. Saṅgītipariyosāne anekappakāraṃ mahā-paṭhavī kampo ahosi. Ayaṃ saṅgīti navahi māsehi niṭṭhitā. Tenāhu porāṇā: 8. Mahākassapatthero ca Yasatthero ca kārayuṃ Yathā te dhammasaṅgītiṃ Tissatthero pi taṃ tathā 9. Kathāvatthuppakaraṇaṃ-paravādappanaddanaṃ Abhāsi Tissatthero ca tasmiṃ saṅgīti-maṇḍale 10. Evaṃ bhikkhu-sahassena rakkhāy’ Āsokarājino Ayaṃ navahi māsehi dhamma-saṅgīti niṭṭhitā [22] 11. Tatiyaṃ saṅgahaṃ katvā katvā lokahitaṃ bahuṃ Te yāvatāyukaṃ ṭhatvā therā sabbepi nibbutā 12. Evaṃ aniccataṃ jammiṃ ñatvā durabhisambhavaṃ Tuvaṭaṃ vāyāme dhīro yaṃ niccaṃ amataṃ padanti.
Sujanappasādāya kate
Saddhammasaṅgahe -ooOoo- Cetiyapabbata-Vihāra-Pariggahaṇa-Vanṇṇanā Catuttho Paricchedo Tattrāyamānupubbīkathā. Moggaliputtatissatthero kira imaṃ tatiya-saṅgītiṃ katvā evaṃ cintesi: “Kattha nu kho anāgate sāsanaṃ suppatiṭṭhitaṃ bhaveyyāti” athassa upaparikkhato etadahosi: “Paccantimesu janapadesu supatiṭṭhitaṃ bhavissatīti.” So tesaṃ bhikkhūnaṃ bhāraṃ katvā te te bhikkhū tattha tattha pesesi. Majjhantikattheraṃ Kasmīra-Gandhāraraṭṭhaṃ pesesi: “Tvaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpehīti.” Mahādevattheraṃ tath’ eva vatvā Mahisamaṇḍalaṃ pesesi, Rakkhitattheraṃ Vanavāsiṃ, Yonaka-Dhammarakkhitattheraṃ Aparantakaṃ, Mahā-dhammarakkhitattheraṃ Mahāraṭṭhaṃ, Mahārakkhitattheraṃ Yonakalokaṃ, Majjhimattheraṃ Himavanta-padesaṃ, Soṇakattheraṃ Uttarattherañca Suvaṇṇabhūmiṃ, attano saddhivihārikaṃ Mahindattheraṃ Iṭṭhiyattherena Uttiyattherena Sambalattherena Bhaddasālattherena saddhiṃ Laṅkādīpaṃ pesesi: “Tumhe Laṅkādīpaṃ gantvā tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpethāti.” . . . Sabbepi taṃ taṃ disābhāgaṃ gacchantā attapañcamāva agamaṃsu: “Paccantimesu janapadesu pañcavaggo gaṇo alaṃ upasampadā-kammāyāti.” Tenāhu porāṇā: [23] 1. Thero Moggaliputto so jinasāsana-jotako Niṭṭhāpetvāna saṅgītiṃ pekkhamāno anāgataṃ 2. Sāsanassa patiṭṭhānaṃ paccantesu apekkhiya Pesesi kattike māse te te there tahiṃ tahiṃ 3. Theraṃ Kasmīra-Gandhāraṃ Majjhantikamapesayī Apesayī Mahādevattheraṃ Mahisa-maṇḍalaṃ 4. Vanavāsiṃ apesesi theraṃ Rakkhita-nāmakaṃ Tath’ Āparantakaṃ Yona-Dhammarakkhita-nāmakaṃ 5. Mahāraṭṭhaṃ Mahādhammarakkhitatthera-nāmakaṃ Mahārakkhita-theraṃ tu Yonalokamapesayī 6. Pesesi Majjhimattheraṃ Himavantappadesakaṃ Suvaṇṇabhūmiṃ there dve Soṇam Uttarameva ca 7. Mahā Mahindattherena theraṃ Iṭṭhiyam-Uttiyaṃ Sambalaṃ Bhaddasālañca sake saddhivihārike 8. “Laṅkādīpe manuññamhi manuññaṃ jinasāsanaṃ Patiṭṭhāpetha tumhe ti” pañca there apesayīti. Mahindatthero pana “Laṅkādīpaṃ gantvā sāsanaṃ patiṭṭhāpehīti” upajjhāyena ca bhikkhu-saṅghena ca ajjhiṭṭho cintesi: “Samayo nu kho idāni Laṅkādīpaṃ gaṇtunti.” Tadā Sakko devānamindo Mahindattheraṃ upasaṅkamitvā etadavoca: “Kālakato bhante Muṭasīva-rājā, idāni Devānampiyatissa-mahārājā rajjaṃ kāreti. Sammā Sambuddhena ca tumhe vyākatā: “Anāgate Mahindo nāma bhikkhu Laṅkādīpaṃ pasādessatīti.” Tasmātiha vo bhante kālo dīpavaraṃ gamanāya, ahampi vo sahāyo bhavissāmīti.” [24] Tenāhu porāṇā: [25] 9. Mahindo nāma nāmena saṅghatthero tadā ahū Iṭṭhiyo Uttiyo thero Bhaddasālo ca Sambalo 10. Sāmaṇero ca Sumano chaḷabhiñño mahiddhiko Bhaṇḍuko sattamo tesaṃ diṭṭhasacco upāsako 11. Pesitā Jambudīpāto haṃsarājāva ambare Evamuppatitā therā nipatiṃsu naguttame 12. Purato puraseṭṭhassa pabbate megha-sannibhe Patiṭṭhahiṃsu kūṭamhi haṃsāva nabha-muddhanīti.” [26] Evaṃ Iṭṭhiyādīhi saddhiṃ āgantvā Missaka-pabbate patiṭṭhahanto ca āyasmā Mahindatthero sammāsambuddhassa parinibbānato dvinnaṃ vassasatānaṃ upari chattiṃsatime vasse imasmiṃ dīpe patiṭṭhāhīti veditabbo. Tasmiñca pana divase Laṅkādīpe Jeṭṭhamūlanakkhattaṃ nāma hoti. Devānampiyatissa-mahārājā nakkhattaṃ ghosāpetvā “chaṇaṃ karothāti” amacce ānāpetvā cattāḷīsa-purisa-sahassa parivāro nagaramhā nikkhamitvā yena Missaka-pabbato tena pāyāsi migavaṃ kīḷitu-kāmo. Atha kho tasmiṃ pabbate adhivatthā ekā devatā “Rañño there dassessāmīti” rohita-miga-rūpaṃ gahetvā rañño avidūre tiṇaṃ khāamānā viya carati. Tadā rājā jiyaṃ poṭhesi. Migo Ambatthala-maggaṃ gahetvā palāyitumārabhi. Rājā piṭṭhito piṭṭhito anubandhanto Ambatthalameva abhiruhi. Migopi therānaṃ avidūre antaradhāyi. Mahindatthero rājānaṃ avidūre āgacchantaṃ disvā “Mamaṃ yeva rājā passatu mā itareti” adhiṭṭhahitvā “Tissa Tissa ito ehīti” āha. Rājā sutvā cintesi: “Imasmiṃ dīpe jāto maṃ Tissāti nāmaṃ gahetvā ālapituṃ samattho nāma natthi, ayaṃ pana chinna-bhinna-paṭadharo bhaṇḍu kāsāvavasano maṃ nāmena ālapati, ko nu kho ayaṃ bhavissati manusso vā amanusso vāti.” Thero āha: 13. Samanā mayaṃ mahārāja Dhammarājassa sāvakā Tameva anukampāya Jambudīpā idhāgatā ti.” [27]Rājā therassa vacanaṃ sutvā tāvadeva āyudhaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ nisīdi sammodanīyaṃ kathaṃ kathayamāno. Yathāha: 14. Āyudhaṃ nikkhipitvāna ekamantamupāvisi Nisajja rājā sammodi bahuṃ atthūpasaṃhitanti Tasmiṃ khaṇe tānipi cattāḷīsa-purisa-sahassāni āgantvā taṃ parivāresuṃ. Tadā thero itarepi cha jane dassesi. Rājā te disvā: “Ime kadā āgatāti” āha. “Mayā saddhiṃ yeva mahārājāti.” “Idāni pana Jambudīpe aññe pi evarūpā samaṇā santīti.” “Santi mahārāja etarahi Jambudīpo kāsāva-pajjoto isivātaparivāto ti” [28] vatvā gāthāmāha: 15. Tevijjā iddhippattā ca ceto-pariya-kovidā Khīṇāsavā arahantā bahū Buddhassa sāvakā ti. “Bhante kena maggena āgatatthāti” “n’ eva mahārāja udakena na thalenāti” rājā “ākāsena āgatāti” aññāsi. Thero ambopamaṃ pañhaṃ pucchi. Rājā vissajjesi. [29] Atha thero: “Paṇḍito rājā sakkhissati dhammaṃ aññātunti” Cūḷahatthipadopama-suttaṃ kathesi. Kathā-pariyosāne rājā tīsu saraṇesu patiṭṭhahi saddhiṃ cattāḷīsa-pāṇa-sahassehi. “Bhante sve rathaṃ pesissāmi taṃ rathaṃ abhirūhitvā āgaccheyyāthāti” vatvā vanditvā pakkāmi. Thero acira pakkantassa rañño Sumana sāmaṇeraṃ āmantesi: “Ehi tvaṃ Sumana dhammasavanāya kālaṃ ghosehīti” “Bhante kittakaṃ ṭhānaṃ sāvento ghosemīti.” “Sakalaṃ Laṅkādīpanti.” “Sādhu bhante” ti sāmaṇero abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjhitvā uṭṭhāya adhiṭṭhahitvā samāhitena cittena sakala-Laṅkādīpaṃ sāvento tikkhattuṃ dhammasavanāya kālaṃ ghosesi. Rājā taṃ saddaṃ sutvā therānaṃ santike pesesi: “Kiṃ bhante atthi koci upaddavo ti” “natthi amhākaṃ koci upaddavo, dhammasavanāya ghosapayimha buddhavacanaṃ kathetukām’ amhāti.” Tañca pana sāmaṇerassa saddaṃ sutvā bhummā devatā saddamanussāvesuṃ. Eten’ upāyena yāva Brahmalokā saddo abbhuggañci, tena saddena devānaṃ mahāsannipāto ahosi. Thero mahantaṃ devānaṃ sannipātaṃ disvā Samacitta-pariyāya-suttantaṃ kathesi, kathā-pariyosāne asaṅkheyyānaṃ devānaṃ dhammābhisamayo ahosi, bahū nāgā ca supaṇṇā ca saraṇesu patiṭṭhahiṃsu. [30]Atha tassā rattiyā accayena rājā therānaṃ rathaṃ pesesi. So sārathi rāthaṃ ekamantaṃ ṭhapetvā therānaṃ ārocesi: “Ābhato bhante ratho abhirūyihatha gacchissāmāti” Therā “na mayaṃ rathaṃ abhirūhāma, gaccha tvaṃ pacchā mayaṃ gacchissāmāti” vatvā vehāsaṃ abbhuggantvā Anurādhapurassa puratthima-disāyaṃ Paṭhamaka-cetiyaṭṭhānaṃ otariṃsu. Taṃ hi cetiyaṃ therehi paṭhamaṃ otiṇṇaṭṭhāne katattāyeva “Paṭhamakacetiyanti” vuccati. So sārathi addasa there paṭhamataraṃ āgantvā kāyabandhanaṃ bandhitvā cīvaraṃ pārupante. Disvā ativiya-pasanna-citto hutvā āgantvā rañño ārocesi: “Āgatā deva therā ti.” Rājā “Ratthaṃ ārūḷhāti” pucchi. “Na ārūḷhā deva. Api ca mama paccato nikkhamitvā paṭhamataraṃ āgantvā pācīna-dvāre ṭhitā ti.” Rājāpi gantvā there vanditvā Mahindattherassa hatthato pattaṃ gahetvā mahatiyā pūjāya ca sakkārena ca there nagaraṃ pavesetvā antonivesanaṃ pavesesi. Thero niccalamāsanaṃ paññattaṃ disvā: “Amhākaṃ satthusāsanaṃ sakala-Laṅkādīpe paṭhaviyaṃ patiṭṭhitaṃ niccalañca hutvā patiṭṭhahissatīti” cintento nisīdi. Rājā there paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappesi. Thero katabhattakicco rañño saparijanassa dhammaratana-vassaṃ vassento Petavatthu-Vimānavatthu-Saccasaṃyuttañca kathesi. Taṃ therassa dhammadesanaṃ sutvā tāni pañcapi itthisatāni sotāpattiphalaṃ sacchikariṃsu. Dhammadesanāvasāne sāyaṇha-samaye amaccā Mahā-meghavanuyyānaṃ there nayiṃsu, therā Meghavanuyyāne vasiṃsu. [31]Rājāpi kho tassā rattiyā accayena therassa samīpaṃ gantvā sukhasayitabhāvaṃ pucchitvā: “Kappati bhante bhikkhu-saṅghassa ārāmo ti” pucchi. Thero “kappati mahā-rājāti” āha. Rājā tuṭṭho suvaṇṇa-bhiṃkāraṃ gahetvā therassa hatthe udakaṃ pātetvā Mahāmeghavanuyyānaṃ adāsi. Saha udakapātena paṭhavī kampi. Thero sattadivasāni dhammaṃ kathesi. Aḍḍhanavappamāṇaṃ pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Thero Cetiyagirimeva agami, rājā pi tattha āgamāsi. Taṃ divasaṃ Ariṭṭho nāma amacco pañca paññāsa jeṭṭha-kaṇiṭṭha-bhātukehi saddhiṃ rājānaṃ vanditvā evamāha: “Icchām’ ahaṃ deva therānaṃ santike pabbajitunti.” Rājā: “Sādhu bhaṇe pabbajissasīti” anujānitvā theraṃ sampaṭicchāpesi. Thero tadah’ eva pabbājesi, sabbe khuragge yeva arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tenāhu porāṇā: [32] 16. Kaṇṭaka-cetiyaṭṭhāne parite tadah’ eva so Kammāni ārabhā petvā leṇāni aṭṭha-saṭṭhiyā 17. Agamāsi puraṃ rājā therā tatth’ eva te vasuṃ Kāle piṇḍāya nagaraṃ pavisantānukampakā 18. Niṭṭhite leṇakammamhi Āsāḷhi-puṇṇamāsiyaṃ Gantvā adāsi therānaṃ rājā vihāra-dakkhiṇaṃ 19. Dvattiṃsa-mālakānañca vihārassa ca tassa kho Sīmaṃ sīmātiko thero bandhitvā tadah’ eva so 20. Tesaṃ pabbajjāpekkhānaṃ akāsi upasampadaṃ Sabbesaṃ sabba-paṭhamaṃ baddhe Tumbaru-mālake 21. Ete dvā-saṭṭhi-arahanto sabbe Cetiya-pabbate Tattha vassaṃ upagantvā akaṃsu rājasaṅgahanti.
Sujanappasādāya kate
Saddhammasaṅgahe -ooOoo- Catuttha-Saṅgīti-Vaṇṇanā Pañcamo Paricchedo Tato paraṃ Thūpārāme dakkhiṇakkhaka-dhātu-patiṭṭhāpana-divase yamaka-paṭihāriye disvā nagarā pabbajitā sabbe tiṃsa-bhikkhu-sahassāni ahesuṃ. Tato paraṃ Mahā-bodhi-patiṭṭhāpana-divase Anulādevī pañcahi kaññā-satehi pañcahi ca antepurikāsatehīti mātugāma-sahassehi saddhiṃ Saṅghamittattheriyā santike pabbajitvā na cirass’ eva saparivārā arahatte patiṭṭhāsi. Ariṭṭho pi kho rañño bhāgiṇeyyo pañcahi purisa-satehi saddhiṃ therassa santike pabbajitvā na cirass’ eva arahatte patiṭṭhāsi. [33]Atha kho rājā Mahindattheraṃ pucchi: “Patiṭṭhitaṃ nu kho bhante Laṅkādīpe sāsananti?” “Patiṭṭhitaṃ mahārāja sāsanaṃ, sāsanassa mūlāni na tāva otarantīti.” “Kadā pana bhante mūlāni otiṇṇāni nāma bhavissantīti?” “Yadā mahā-rāja Laṅkādīpikānaṃ mātāpitunnaṃ Laṅkādīpe jāto dārako Laṅkādīpe pabbajitvā Laṅkādīpamhi yeva vinayaṃ uggahetvā Laṅkādīpe vācessati tadā sāsanassa mūlāni otiṇṇāni nāma bhavissantīti.” “Atthi pana bhante ediso bhikkhūti?” “Atthi mahārāja Mahā-Ariṭṭho nāma bhikkhu paṭibalo etasmiṃ kamme ti.” “Mayā ettha bhante kiṃ kāttabbanti?” “Maṇḍapaṃ mahārāja kātuṃ vaṭṭatīti.” “Sādhu bhanteti” rājā Meghavaṇṇābhayassa amaccassa parivenaṭṭhāne mahā-saṅgīti-kāle Ajātasattu-mahārājena kata maṇḍapākāraṃ rājānubhāvena maṇḍapaṃ kārāpetvā sabba tālāvacare saka-saka-sippesu yojetvā sāsanassa mūlāni otarantāni passissamāti anekapurisasahassa-parivuto Thūpārāmaṃ anuppatto. Tena kho pana samayena Thūpārāme bhikkhusahassāni sannipatiṃsu. Mahāmahindattherassa āsanaṃ dakkhiṇāmukhaṃ paññattaṃ hoti. Mahā-Ariṭṭhattherassa dhammāsanaṃ uttarābhimukhaṃ paññattaṃ hoti. Atha kho mahā-Ariṭṭhatthero Mahindattherena ajjhiṭṭho there bhikkhū vanditvā attano anurūpena pattānukkamena dhammāsane nisīdi. Mahindattherappamukhā aṭṭhasaṭṭhi mahātherā dhammāsanaṃ parivāretvā nisīdiṃsu. Raññopi kaṇiṭṭha-bhātā mantābhayatthero nāma “dhuraggāho hutvā vinayaṃ uggaṇhissāmīti” pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ mahā-Ariṭṭhattherassa dhammāsanaṃ parivāretvā nisīdi. Avasesā pi bhikkhū sarājikā ca parisā attano attano pattāsane nisīdiṃsu. Athāyasmā mahā-Ariṭṭhatthero: “Yena samayena Buddho Bhagavā Verañjāyaṃ viharati Naleru-pucimanda-mūleti” vinaya-nidānaṃ abhāsi bhāsite ca pan’ āyasmatā mahā-Ariṭṭhattherena Vinayanidāne ākāso mahāviravaṃ viravi akālavijjullatā nicchariṃsu, devatā sādhukāraṃ adaṃsu, mahāpaṭhavī udakapariyantaṃ katvā saṅkampi. Evaṃ anekesu pāṭihāriyesu vattamānesu āyasmā Ariṭṭhatthero Mahindatthera-pamukhehi aṭṭha saṭṭhiyā pacceka-gaṇehi khīṇāsava-mahātherehi tadaññehi ca saṭṭhisahassehi bhikkhūhi parivuto mahā-paṭhama-Kattika-pavāraṇa-divase Thūpārāma-vihāra-majjhe satthu karuṇā-dīpakaṃ Bhagavato anusiṭṭhikarānaṃ kāyakamma-vacīkamma-vipphandita-vinayanaṃ Vinayapiṭakaṃ pakāsesi. Yathā Mahākassapatthero ca Yasatthero ca Moggaliputtatissatthero ca piṭaka-vasena ca nikāya-vasena ca aṅga-vasena ca dhammakkhandha-vasena ca dhammañca vinayañca saṅgāyiṃsu, evaṃ dhammavinayañca saṅgāyanto mahā Mahindatthero Laṅkā-dīpe sāsanassa mūlaṃ otāretvā catuttha-saṅgītimakāsi. Saṅgītipariyosāne anekappakāro mahāpaṭhavī kampo ahosi. Ayaṃ saṅgīti aniyamitakālehi niṭṭhitā. Tenāhu porāṇā: [34] 1. Sambuddha-parinibbānā dvīsu vassasatesu ca Aṭṭhatiṃse atikkante rājāhu Piyatissako 2. Mahākassapatthero ca Yaso Tisso ca kārayuṃ Yathā te dhammasaṅgītiṃ Mahindo so pi taṃ tathā 3. Mahāmahindatthero tu jinasāsanamuttamaṃ Pariyattiṃ paṭipattiṃ paṭivedhañca sādhukaṃ 4. Laṅkādīpamhi dīpetvā Laṅkādīpo mahāmuni Laṅkāya so satthukappo katvā Laṅkāhitaṃ bahuṃ 5. Aṭṭhasaṭṭhi mahātherā dhuraggāhā samāgatā Paccekagaṇino sabbe dhammarājassa sāvakā 6. Khīṇāsavā vasippattā tevijjā iddhikovidā Uttamatthamabhiññāya anusāsiṃsu rājino 7. Catutthaṃ saṅgahaṃ katvā katvā lokahitaṃ bahuṃ Jalitvā aggikkhandhā ’va nibbāyiṃsu mahesayoti. 8. Evaṃ aniccataṃ jammiṃ ñatvā durabhisambhavaṃ Tuvaṭaṃ vāyame dhīro yaṃ niccaṃ amataṃ padanti.
Sujanappasādāya kate Saddhammasaṅgahe -ooOoo- Potthakesu Piṭakattaya-Likhita-Vaṇṇanā Chaṭṭho Paricchedo Tesaṃ parinibbānato aparabhāge aññepi tesaṃ therānaṃ antevāsikā Tissa-Danta-Kālasumana-Dīghasumanādayo ca Mahā-Ariṭṭhattherassa antevāsikā antevāsikānaṃ antevāsikā cāti evaṃ pubbe vuttappakārā ācariyā imaṃ vinayapiṭakaṃ yāvajjatanā ānesuṃ. Tena vuttaṃ: “Tatiyasaṅgahato pana uddhaṃ imaṃ Laṅkādīpaṃ Mahindādīhi ābhataṃ Mahindato uggahetvā kiñci kālaṃ Ariṭṭhattherādīhi ābhataṃ, tato yāvajjatanā tesaṃ yeva antevāsika paramparābhūtāya ācariyaparam-parāya ābhatanti.” Kattha patiṭṭhitanti? Yesaṃ pāḷito ca atthato ca anūnaṃ pavattati, maṇighaṭe pakkhitta-telamiva īsakampi na paggharati, evarūpesu satigatidhitimantesu lajjīsu kukkuccakesu sikkhākāmesu puggalesu patiṭṭhitanti veditabbaṃ. Tasmā Vinaya-patiṭ,ṭhāpanatthaṃ Vinayapariyattiyā ānisaṃsaṃ sallakkhetvā sikkhākāmena bhikkhunā vinayo pariyāpuṇitabbo. Tattrāyaṃ Vinaya-pariyattiyā ānisaṃso: Vinaya-pariyatti-kusalo hi puggalo sāsane paṭiladdha-saddhānaṃ kulaputtānaṃ mātāpituṭṭhāniyo hoti, tadāyantā hi tesaṃ pabbajjā upasampadā vattānuvatta-paṭipatti ācārago-cara-kusalatā, api c’ assa Vinaya-pariyattiṃ nissāya attano sīlakkhandho sugutto surakkhito, kukkucca-pakatānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisaraṇaṃ hoti, visārado saṅghamajjhe voharati, paccatthike sahadhammena suniggahitaṃ niggaṇ hāti, ye cāpi saṃvara-mūlakā kusalā dhammā vuttā Bhagavatā Vinayadharo puggalo tesaṃ dhammānaṃ dāyādo Vinayamūlakattā tesaṃ dhammānaṃ. Vuttampi c’ etaṃ Bhagavatā: “Vinayo saṃvaratthāya saṃvaro avippaṭisāratthāya avippaṭisāro pāmojjatthāya pāmojjaṃ pītatthāya pīti passaddhatthāya passadhi sukhatthāya sukhaṃ samādhatthāya samādhi yathābhūtañāṇadassanāya yathābhūta-ñāṇadassa-naṃ nibbidatthāya nibbidā virāgatthāya virāgo vimuttatthāya vimutti vimuttiñāṇadassanatthāya vimutti-ñāṇadassanaṃ anupādāya parinibbānatthāyāti.” Tasmā Vinayapariyattiyā āyogo karaṇīyo ti. Tenāhu: 1. Devānampiyatisso so Laṅkindo puñña-paññavā Cattāḷīsañ ca vassāni rājā rajjamakārayī [35] 2. Tassaccaye kaṇiṭṭho so Uttiyo iti vissuto Anurādhapure ramme rajjaṃ kāresi khattiyo 3. Uparājā Mahānāgo Yaṭālo yo mahabbalo Goṭhābhayo mahāpuñño Kakavaṇṇo ca viriyavā 4. Cattāro te ca rājāno putta-natta-paramparā Dhammena rajjaṃ kāresuṃ Mahāgāme manorame ti. Sammāsambuddhassa parinibbānāto chasattativassādhika-tisata-saṃvacchare Duṭṭhagāmiṇi-abhaya-mahārājā Laṅkādīpe ekarajjaṃ patvā Maricavaṭṭi-vihāraṃ kārāpetvā navabhūmakaṃ Lohapāsādaṃ kārāpetvā ratanavālikaṃ Mahāthūpaṃ sanniṭṭhāpetvā channavutikoṭi-arahante bhikkhū sannipātetvā mahādānaṃ datvā catuvīsativassāni Anurādhapure dhammena samena rajjaṃ kāretvā āyupariyosāne suttappabuddho viya Tusita-bhavane nibbatti. Tena kho pana samayena Laṅkādīpavasī bhikkhu-saṅgho sāsanassa vuddhatthāya mukhipāṭhena paramparāya ānītaṃ tepiṭaka Buddha-vacanaṃ sabbaṃ sāṭṭhakathañ ca pāḷiñca pariyāpuṇiṃsu. Tenāhu porāṇā: 5. Sambuddha-parinibbānā tīsu vassa-satesu ca Cha sattatyatikkantesu rājāhu Duṭṭhagāmiṇi 6. Duṭṭhagāmiṇi-abhayo Laṅkindo puñña-pañña vā Catuvīsati vassāni Laṅkārajjamakārayi 7. Evaṃ puññāni katvāna anekāni mahīpati Kāyassa bhedā sappañño Tusitesūpapajjatha Vaṭṭagāmiṇi-abhaya-mahārājuppatti-kathā Tato Mahā-thūpa-patiṭṭhānāto satta-paññāsa-saṃvaccharesu atikkantesu Vaṭṭagāmiṇi-abhaya-mahārājā Laṅkā-dīpe rajjaṃ kāresi. So rājā Abhayagiri-mahāvihāraṃ kārāpetvā tasmiṃ vihāre sadhātukaṃ mahāthūpappamāṇaṃ mahantaṃ cetiyaṃ kārāpetvā Mahātissatthera pamukhassa bhikkhusaṅghassa nīyādesi. Tena kho pana samayena Laṅkādīpavāsī bhikkhusaṅ-gho sāsanassa ca lokassa ca parihīnabhāvaṃ ñatvā sabbe bhikkhū dhammadharā vinayadharā bahussutā pabhinna-paṭisambhidā Mahāvihāre sannipatiṃsu. Tadā Vaṭṭagāmiṇi-abhaya-mahārājā Mahāvihāraṃ gantvā yena bhikkhu-saṅgho ten’ upasaṅkami upasaṅkamitvā bhikkhu-saṅghaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Atha kho bhikkhu-saṅgho rājānaṃ etadavoca: “Mahārāja mukha-pāṭhena paramparāya ānītaṃ tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ sabbaṃ sāṭṭhakathañca pāḷiñca idāni mukha-pāṭhesu tiṭṭhati. Anāgate pana sāsanassa ca lokassa ca parihāni bhavissati, sabbaṃ tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ sāṭṭhakathaṃ pāḷiñca parihāyissati. Tasmā’dāni mukha-pāṭhato tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ sabbaṃ sāṭṭhakathañca pāḷiñ ca potthakesu likhāpetabbaṃ bhaveyyāti.” “Mayā ettha bhante kiṃ kātabbanti.” “Maṇḍapaṃ mahārāja kārāpetuṃ sabbaṃ potthakapaṇṇaṃ sampādetuṃ ca vaṭṭatīti.” “Sādhu bhante’ ti” mahārājā Mahāvihāre paṭhama-mahāsaṅgītikāle Ajātasattumahārājena kata-maṇḍapākāraṃ rājānubhāvena maṇḍapaṃ kārāpetvā sabbaṃ potthaka-paṇṇaṃ sampādetvā mahārahāni āsanāni maṇḍapa-majjhe paññāpetvā bhikkhu-saṅghassa arocāpesi: “Niṭṭhitaṃ bhante rañño kiccanti.” Tadā bhikkhusaṅgho aneka-sata-sahassa-saṅkhāsu bhikkhūsu uccinitvā tepiṭaka-pariyatti-dharānaṃ pabhinna-paṭisambhidānaṃ tevijjādi-bhedānaṃ bhikkhūnaṃ sahassamatte there bhikkhū aggahesi. Atha kho therā bhikkhū attano attano pattāsane nisīditvā yathā Mahākassapatthero ca Yasatthero ca Tissatthero ca Mahindatthero ca dhamma-vinayaṃ saṅgāyamānā piṭaka-vasena ca nikāya-vasena ca aṅga-vasena ca dhammak-khandha-vasena ca dhammavinayaṃ saṅgāyiṃsu. Evameva bhikkhusaṅgho dhammañca vinayañca mukha-pāṭhato potthakesu likhāpayamāno piṭaka-vasena ca nikāya-vasena ca aṅga-vasena ca dhammak-khandha-vasena ca dhammavinaya-saṅkhātaṃ tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ sāṭṭhakathañ ca potthakesu likhāpayitvā pañca vassa-sahassāni sāsanassa ciraṭṭhitiṃ katvā pañcamaṃ dhammasaṅgīti-sadisameva akāsi. Dhammalikhita-pariyosāne anekappakārena mahāpaṭhavī kampo ahosi. Ayaṃ piṭakattaya-lekhanā ekasaṃvaccharena niṭṭhitā. Tenāhu porāṇā: [36] 8. Sambuddha-parinibbānā catuvassa satesu ca Tettiṃses’ atikkantesu rājāhu Vaṭṭagāmiṇi 9. Laṅkāvāsī bhikkhusaṅgho pekkhamāno anāgataṃ Hāniṃ disvāna sattānaṃ tadā bhikkhū samāgatā 10. Tepiṭakadharā sabbe pabhinna-paṭisambhidā Khīṇāsavā vasippattā vinaye suvisāradā 11. Tasmiṃ Mahāvihāre ca therā bhikkhū samāgatā Paṭipāṭiyā sannisinnā saka-sakepattāsane 12. Piṭakattaya-pāḷiñca tassā aṭṭhakathañca taṃ Mukhapāṭhena ānesuṃ pubbe bhikkhū mahāmatī 13. Saṅgīti-vutta-nayena te therā piṭakattayaṃ Sabbe sajjhāyamakaruṃ tassā aṭṭhakathañca taṃ 14. Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa sāsanassa ca vuddhiyā Pañca-vassa-sahassāni samatthaṃ vattane kataṃ 15. Sajjhāyita-nayen’ eva therā vinaya-kovidā Vinaya-piṭakaṃ sabbaṃ potthakesu likhāpayuṃ 16. Sajjhāyita-nayen’ eva therā suttanta-kovidā Suttanta-piṭakaṃ sabbaṃ potthakesu likhāpayuṃ 17. Sajjhāyita-nayen’ eva therābhidhamma-kovidā Abhidhamma-piṭakañc’ eva potthakesu likhāpayuṃ 18. Sabbampi theravādañca sabbaṃ sāṭṭhakathañca taṃ Mukha-pāṭhena ānetvā potthakesu likhāpayuṃ 19. Likhita-pariyosāne akampittha mahāmahī Acchariyāni pāhesuṃ loke ’nekāni ’nekadhā 20. Piṭakattayaṃ likhitvā katvā lokahitaṃ bahuṃ Te yāvatāyukaṃ ṭhatvā therā sabbe pi nibbutā 21. Vaṭṭagāmiṇi-abhayo Laṅkārajjamakārayī Iti dvādasavassāni pañcamāsesu ādito 22. Evaṃ puññāni katvāna anekāni mahīpati Kāyassa bhedā sappañño saggaṃ so upapajjatha. 23. Evaṃ aniccataṃ jammiṃ ñatvā durabhisambhavaṃ Tuvaṭaṃ vāyame dhīro yaṃ niccaṃ amataṃ padanti.
Sujanappasādāya kate
Saddhammasaṅgahe -ooOoo- Tepiṭakaṭṭhakathā-Parivattana-Vaṇṇanā Sattamo Paricchedo Tato piṭakattaya-likhitato pañcasu vassa-satesu soḷasa-vassesu atikkantesu Mahānāmo nāma rājā Laṅkādīpe rajjaṃ kāresi. [37] Tasmiṃ kira samaye Jambudīpe majjhimadese bodhimaṇḍa-samīpe brāhmaṇa-kule nibbatto eko brāhmaṇa-māṇavo ahosi. So sabba-sippesu visārado tīsu vedesu pāragato Jambudīpe gāma-nigama-janapada-rāja-dhānīsu vicaritvā yattha yattha paṇḍitā-samana-brāhmaṇā vasanti, tattha tattha gantvā sākacchaṃ karoti. Tena puṭṭha-pañhaṃ aññe kathetuṃ na sakkonti, so pi aññena puṭṭha-pañhaṃ vissajjeti. Evaṃ sakala Jambudīpamhi parigaṇhitvā ekaṃ vihāraṃ pāpuṇi. Tasmiṃ pana vihāre aneka-sata-bhikkhū vasanti. Tesaṃ bhikkhūnaṃ saṅghatthero āyasmā Revatatthero nāma mahā khīṇāsavo ahosi pattapaṭisambhido paravadappamaddano. Atha kho so brāhmaṇa-māṇavo divā ca ratto ca mantaṃ parivattetvā sampuṇṇa-padaparimaṇḍalo ahosi. Atha kho thero brāhmaṇassa sajjhāyantassa saddaṃ sutvā evaṃ cintesi: “Ayaṃ brāhmaṇo mahāpañño taṃ dametuṃ vaṭṭatīti.” Tato taṃ āmantetvā evamāha: “Brāhmaṇo ko nu kho gadrabha-ravena viravanto ti.” Brāhmaṇo: “Bho pabbajita gadrabha-ravānaṃ atthaṃ kiṃ jānāsīti.” “Āma jānāmīti” thero āha. Atha kho brāhmaṇo tīsu vedesu Itihāsa-pañcamesu yāni yāni gaṇṭhiṭṭhānāni, yesaṃ nayaṃ neva attanā passati nāssa ācariyo addasa, te theraṃ pucchi. Thero pakatiyāpi tinnaṃ vedānaṃ pāragū hutvā idāni pana paṭisambhidāppatto hoti, ten’ assa natthi tesaṃ pañhānaṃ vissajjane bhāroti tāvadeva te pañhe vissajjetvā brāhmaṇaṃ āha: “Bho brāhmaṇa ahaṃ tayā bahuṃ pucchito, ahampi dāni taṃ ekaṃ pañhaṃ pucchāmi, vyākarissasi me pañhanti.” “Āma bho pabbajita puccha vyākarissāmīti. Thero citta-yamake imaṃ pañhaṃ pucchi: “Yassa cittaṃ uppajjati na nirujjhati tassa cittaṃ nirujjhissati na uppajjissati? Yassa vā pana cittaṃ nirujjhissati na uppajjhissati tassa cittaṃ upajjati na nirujjatīti?” Brāhmaṇo uddhaṃ vā adho vā harituṃ asakkonto: “Kiṃ nāma bho pabbajita idanti?” āha. “Buddha-manto nāmāyaṃ brāhmaṇāti.” “Sakkā pana taṃ bho mayhaṃ pi tātunti?” “Sakkā brāhmaṇa amhehi gahita-pabbajjaṃ gaṇhantassa dātunti.” Tato brāhmaṇo mantatthāya pabbajjaṃ yāci. Thero brāhmaṇaṃ pabbājetvā upasampādesi. Atha kho thero sabbam pi tepiṭakaṃ buddha-vacanaṃ uggaṇhāpesi. Tenāhu porāṇā: 1. Bodhimaṇḍa-samīpamhi jāto brāhmaṇa-māṇavo Vijjā-sippa-kalāvedī tīsu vedesu pāragū 2. Sammā-viññāta-samayo sabbavāda-visārado Vādatthi Jambudīpamhi āhiṇḍanto pavādako 3. Vihāramekammāgamma rattiṃ pāt’ añjalimataṃ Parivatteti sampuṇṇa-padaṃ suparimaṇḍalaṃ 4. Tatth’ eko Revato nāma mahā thero vijāniya “Mahāpañño ayaṃ satto dametuṃ vaṭṭatīti” so 5. “Ko nu gadrabha-rāvena viravanto” ti abruvi “Gadrabhānaṃ rave atthaṃ kiṃ jānāsīti” āha taṃ 6. “Āma jānāmi” vutto so otāresi sakaṃ mataṃ Puṭṭhaṃ puṭṭhaṃ vyākāsi virodhampi ca dassayi 7. “Tena hi tvaṃ sakaṃ vādaṃ otarehīti” codito Pāḷimāhābhidhammassa atthaṃ assa na sodhiyā, 8. Āha “Kass’ esa manto” ti. “Buddhamanto” ti so bruvi “Dehi me tan” ti vutte pi “Gaṇha pabbajja taṃ” iti 9. Codito pubba-hetūhi mantatthāya sa pabbaji Kammaṭṭhānamadā thero pabbājetvā yathārahaṃ 10. Upasampādayitvā so uggaṇhi piṭakattayaṃ Atīva pākato āsi cando ’va suriyo ’va so 11. Buddhassa viya gambhīra-ghosattānaṃ vyākaruṃ Buddhaghoso ti ghosehi Buddho viya mahītale ti. Tato paṭṭhāya so bhikkhu Buddhaghosatthero nāmā ti loke pākato ahosi. Tadā so tattha vihāre Ñāṇodayaṃ nāma pakaraṇaṃ katvā Dhammasaṅgaṇiyā aṭṭhakathañca Attha-sālinī nāma parittaṭṭhakathañca kātumārabhito hoti. Atha kho āyasmā Revatatthero taṃ disvā evamāha: “Idh’ āvuso Buddhaghosa Jambudīpe piṭakattaya-pāḷimattameva atthi, tassa aṭṭhakathā ca ācariyavādā ca na vijjanti. Sīhalaṭṭha-kathā pana saṅgītittayamārūḷhā Sāriputtādīhi katam Mahindena kathā-maggaṃ oloketvā Sīhalabhāsāya katā Sīhala-dīpe pavattati. Tvamhi tattha gantvā sabbaṃ upaparikkhitvā Māgadhāya niruttiyā parivattehi sā aṭṭhakathā sabbaloka-hitāvahā hotīti.” Evaṃ vutte āyasmā Buddhaghoso pītisomanassappatto hutvā upajjhāyañca bhikkhu-saṅghañca vanditvā āpucchitvā anugamanena Nāgapaṭṭanaṃ sampāpuṇi. Atha Sakko devarājā harītakiphalañca lekhaniñca tassa datvā sakaṭṭhānameva gato. Tato so nāvaṃ abhiruhitvā mahāsamudda-majjhe āyasmantaṃ Buddhadattattheraṃ paṭipathaṃ disvā kathāsallāpaṃ katvā tato paraṃ gantvā Laṅkāpaṭṭanaṃ pāpuṇitvā imassa Mahānāmassa rañño rajjappattakāle Anurādhapure Mahāvihāre bhikkhusaṅghaṃ passitvā Mahāpadhānaghare Saṅghapālattherassa santikaṃ gantvā Sīhalaṭṭhakathaṃ sabbaṃ theravādañca suṇitvā “ayaṃ dhamma-sāmissa Buddhassa adhippayoti” nicchayaṃ katvā tasmiṃ vihāre saṅghasannipātaṃ katvā evamāha: “Bhante saṅgha piṭakaṭṭhakathaṃ kātuṃ mama potthake detūti.” Tadā bhikkhusaṅgho tassa samattha-bhāvaṃ vīmaṃsituṃ gāthādvayaṃ datvā: “tava samattha-bhāvaṃ passitvā sabbe potthake demāti” āha. Atha kho āyasmā Buddha-ghoso piṭakattayapāḷiñca tass’ aṭṭhakathañca passitvā Visuddhimaggaṃ nāma pakaraṇaṃ saṅgahetvā akāsi. Tadā devatā tassa nepuññaṃ mahājane pakāsetuṃ taṃ potthakaṃ antaradhāpesi. So pi aññaṃ akāsi yeva. Tampi devatā antaradhāpesi. So pi tikkhattuṃ akāsi yeva. Tasmiṃ khaṇe devatā dve potthake tassa adāsi. Tadā tīni potthakāni ahesuṃ. Atha kho āyasmā Buddhaghoso tīṇi potthakāni gahetvā bhikkhusaṅghassa nīyādesi. Tadā bhikkhusaṅgho tīṇi potthakāni ekato vācesi. Ganthato vā akkharato vā padato vā vyañjanāto vā atthato vā pubbāparavasena vā theravādādīhi vā pāḷīhi vā tīsu potthakesu aññathattaṃ nāma nāhosi. Tenāhu porāṇā: [38] 12. Tattha Ñāṇodayaṃ nāma katvā pakaraṇaṃ tadā Dhammasaṅgaṇiyā ’kāsi kacchaṃ so Atthasāliniṃ 13. Parittaṭṭhakathañc’ eva kātumārabhi buddhimā Taṃ disvā Revato thero idaṃ vacanamabruvi 14. “Pāḷimattaṃ idhānītaṃ n’ atthi aṭṭhakathā idha Tathācariyavādā ca bhinnarūpā na vijjare 15. Sīhalaṭṭhakathā suddhā Mahindena matīmatā Saṅgītittayamārūḷhaṃ sammā-sambuddha-desitaṃ 16. Sāriputtādīhi kataṃ kathāmaggaṃ samekkhiya Katā Sīhala-bhāsāya Sīhalesu pavattati 17. Tvaṃ tattha gantvā sutvāna Māgadhāya niruttiyā Parivattehi sā hoti sabbalokahitāvahā” 18. Evaṃ vutte pasanno so nikkhamitvā tato imaṃ Dīpamā ’gamma tasseva rañño kāle mahāmati 19. Mahāvihāraṃ sampatto vihāraṃ sabbasādhu taṃ Mahāpadhānagharaṃ gantvā Saṅghapālassa santike 20. Sīhalaṭṭhakathaṃ sutvā theravādañca sabbaso “Dhammassāmissa esova adhippāyo” ti nicchiya 21. Tattha saṅghaṃ samānetvā “Kātumaṭṭhakathaṃ mama Potthake detha sabbe” ti āha. Vīmaṃsituṃ sataṃ 22. Saṅgho gāthādvayaṃ tassādāsi: “Sāmatthiyaṃ tava Ettha dassehi taṃ disvā sabbe demāti potthake” 23. Piṭakattayapāḷiñca saddhiṃ aṭṭhakathāya so Visuddhi-maggaṃ nāmākā saṅgahetvā samāsato 24. Tato saṅghaṃ samāhetvā sambuddha-mata-kovido Mahābodhi-samīpamhi so taṃ vācetumārabhi 25. Devatā tassa nepuññaṃ pakāsetuṃ mahājane Chādesuṃ potthakaṃ so pi dvattikkhattumpi taṃ akā 26. Vācetuṃ tatiye vāre potthake samudāhaṭe Potthakadvayamaññampi saṇṭhapesuṃ tahiṃ marū 27. Vācayiṃsu tadā bhikkhū potthakattayamekato Ganthato atthato vā pi pubbāparavasena vā 28. Theravādehi pāḷīhi padehi vyañjanehi ca Aññathattaṃ ahū n’ eva potthakesu hi tīsu pīti. Sanniṭṭhāpitesu pan’ āyasmatā Buddhaghosena tīsu potthakesu ākāso mahāviravaṃ viravi akāla vijjullatā nicchariṃsu devatā sādhukāramadaṃsu. Tena kho pana samayena Mahāvihāre aneka-bhikkhu-sahassāni sannipatitvā taṃ mahabbhūtaṃ disvā tuṭṭha-pahaṭṭhā sādhukāraṃ datvā punappunaṃ vuccamānā: “Ayaṃ nissaṃsayaṃ Metteyyo bodhisatto āgato” ti ugghosesuṃ. Tato Mahānāma-rājā taṃ sutvā mahatiyā rājaparisāya parivutto nagarā nikkhamitvā Mahāvihāraṃ gantvā bhikkhusaṅghaṃ vanditvā taṃ āyasmantaṃ Buddhaghosattheraṃ vanditvā nimantesi: “Bhante yāva dhammapariyosānā mama rājagehe bhikkhaṃ gaṇhathāti.” So tuṇhībhāvena adhivāsesi. Atha kho bhikkhusaṅgho piṭakattaya-Pāḷipotthake Sīha-laṭṭhakathā-potthakehi saddhimadāsi. Atha kho āyasmā Buddhaghoso sabbe potthake gahetvā Mahāvihārassa dakkhiṇa-bhāge Padhānagharaṃ nāma ekasmiṃ pāsāde vasanto sabbaṃ Sīhalaṭṭhakathaṃ parivattetvā mūlabhāsāya Māgadhikāya niruttiyā piṭakattayassa aṭṭhakathaṃ akāsi. Samanta-pāsādikāya vuttā tisso Sīhalaṭṭhakathāyo honti. Katamā tisso? Mahā-aṭṭhakathā ca Mahāpaccari-aṭṭhakathā ca Mahā-kurundaṭṭhakathā cāti. Imā tisso aṭṭhakathāyo Sīhalaṭṭhakathā nāma. Paṭhama-mahā-saṅgītiṃ ārūḷhā Mahākassapa-pamukhehi therehi katā Mahāmahindena ānetvā Sīhala-bhāsāya katā Mahā-aṭṭhakathā nāma jātā. Paccariyaṃ nāma, Sīhalabhāsāya uḷumpo kira atthi, tasmiṃ nisīditvā katattā paccariyaṃ nāma jātā aṭṭhakathā. Kurundaṭṭha kathā nāma., Kurundaveḷu vihāro atthi, tasmiṃ nisīditvā katattā Kurundi nāma jātā aṭṭhakathā. Atha kho so āyasmā Buddhaghoso Kurundaṭṭhakathaṃ Sīhala-bhāsaṃ parivattetvā mūlabhāsāya Māgadhikāya niruttiyā Samanta-pāsādikā nāma vinayapiṭakaṭṭhakathaṃ akāsi. Vuttaṃ hi tattha: 29. Vinaye pāṭavatthāya sāsanassa ca vuddhiyā Māgadhāya samāraddhā Vinayaṭṭhakathā va sā 30. Samanta-pāsādikā nāma sabbaso pariniṭṭhitā Satta-vīsa-sahassehi ganthehi parimāṇato ’ti. Tadanantaraṃ Suttanta-piṭake Mahā-aṭṭhakathā Sīhala-bhāsaṃ parivattetvā Sumaṅgalavilāsinī nāma Dīghanikā-yaṭṭhakathañca ṭhapesi. Tathā Papañcasūdanī nāma Majjhimanikāyaṭṭhakathañca ṭhapesi. Tathā Sārathappakāsanī nāma Saṃyuttanikāyaṭṭhakathañca ṭhapesi. Tathā Manorathapūraṇī nāma Aṅguttaranikāyaṭṭhakathañca ṭhapesi. Vuttaṃ hi tattha: 31. Suttanta-pāṭavatthāya sāsanassa ca vuddhiyā Māgadhāya samāraddhā Suttantaṭṭhakathā va sā 32. Catunikāyaṭṭhakathā sabbaso pariniṭṭhitā Sā asīti-sahassehi ganthehi parimāṇato 33. Khuddanikāyaṭṭhakathā sabbaso pariniṭṭhitā Satta-tiṃsa-sahassehi ganthehi parimāṇato ’ti. Tadanantaraṃ Abhidhamma-piṭake Mahāpaccariyaṭṭha-kathaṃ Sīhalabhāsaṃ parivattetvā mūlabhāsāya Māgadhikāya niruttiyā Athasālinī nāma Dhammasaṅganī aṭṭhakathañca ṭhapesi. Tathā Sammohavinodanī nāma Vibhaṅgappakaraṇaṭṭhakathañca ṭhapesi. Paramatthadīpanī nāma pañcappakaraṇaṭṭhakathañca ṭhapesi. Vuttaṃ hi tattha: 34. Abhidhamma-pāṭavatthāya sāsanassa ca vuddhiyā Māgadhāya samāraddhā Abhidhammaṭṭhakathā va sā 35. Atthasālinī nāmādi sabbaso pariniṭṭhitā Tiṃsa-sahassa-mattehi ganthehi parimāṇato ’ti. Pubbe therikācariyādīhi pāḷinayaṃ gahetvā kataṃ theravādaṃ nāma sabbesampi Māgadhikāya niruttiyā aṭṭhakathamakāsi yeva. Sā piṭakaṭṭhākathā sabbadesantaravāsīnaṃ hitāvahā ahosi. Piṭakaṭṭhakathā-kata-pariyosāne anekappakāraṃ mahāpaṭhavī kampo ahosi. Ayaṃ piṭakaṭṭhakathā karīyamānā ekasaṃvaccharen’ eva niṭṭhitā. Atha kho āyasmā Buddhaghoso kattabba-kiccaṃ niṭṭhapetvā mahābodhiṃ vanditukāmo bhikkhusaṅghaṃ vanditvā āpucchitvā puna Jambudīpameva agamāsi. Tenāhi porāṇā: 36. Sambuddha parinibbānā nava vassa-satesu ca Cha paññāsātikkantesu Mahānāmo narādhipo Dhammena dasavidhena Laṅkārajjam akārayi 37. Buddhaghoso ti ghosehi Buddho viya mahītale Laṅkādīpaṃ hi āgamma Laṅkādīpa-hitāvahaṃ 38. Saṅgho gāthādvayamadāsi Sīhalaṭṭhakathā pi ca Visuddhimaggaṃ nāmā ’kā saṅghassānumatiyā 39. Atho ugghosayi saṅgho tuṭṭhahaṭṭho visesato “Nissaṃsayāyaṃ Metteyyo” iti vatvā punappunaṃ 40. Saddhimaṭṭhakathāyādā potthake piṭakattaye Ganthākare vasanto so vihāre dūrasaṅkare 41. Parivattesi sabbāpi Sīhalaṭṭhakathā tadā Sabbesaṃ mūlabhāsāya Māgadhānaṃ niruttiyā 42. Sattānaṃ sabbabhāsānaṃ sā ahosi hitāvahā Theriyācariyā sabbe Pāḷiṃ viya tamaggahuṃ 43. Atha kattabba-kiccesu gatesu pariniṭṭhitaṃ Vandituṃ so mahābodhiṃ Jambudīpamupāgami 44. Bhutvā dvāvisa-vassāni Mahānāmo mahāmahiṃ Katvā puññāni cittrāni yathā-kammamupāgami 45. Piṭakaṭṭhakathaṃ katvā katvā lokahitaṃ bahuṃ So yāvatāyukaṃ ṭhatvā thero pi Tusitaṃ gato 46. Laṅkāvāsī tadā bhikkhū katakiccā anāsavā Te yāvatāyukaṃ ṭhatvā therā sabbepi nibbutā. 47. Evaṃ aniccataṃ jammiṃ ñatvā durabhisambhavaṃ Tuvaṭaṃ vāyame dhīro yaṃ niccaṃ amataṃ padanti.
Sujanappasādāya kate
Saddhammasaṅgahe -ooOoo- Piṭakattaya-Ṭīkā-Vaṇṇanā Aṭṭhamo Paricchedo Tato tepiṭakaṭṭhakathā parivattanato te asīti-adhikesu chasu vassa-satesu atikantesu tadā Mahāsammata-paramparānuyāto Suriyavaṃsa-sambhūto Parakkamabāhu mahā rājā nāma ahosi. So attano pitu accayena tīsu rajjesu paṭirājānam abhimaddanaṃ katvā sakala-Laṅkātale ekarājābhisekaṃ patvā rājādhirājā sadesa-desantara-patthaṭakittiyā ca virājamāno hutvā Pulatthimahānagare dhammena rajjaṃ kārento Vaṭṭagāmiṇi-abhaya mahārañño samayato paṭṭhāya saṃvaccharagaṇanāya catupaññāsasatādhikamekasahassaṃ bhinnanikāyaṃ hutvā parihāyamāne sāsane apāyabhāgī sāsanāvacara-kulaputte disvā karuṇāya saṃcodita-hadayo “Kathaṃ hi nāma sāsanavuddhiṃ karissāmīti” cintento Udumbaragirivāsī Mahākassapattheraṃ dhuraṃ katvā aneka-satānaṃ pāpabhikkhūnaṃ nimmathanaṃ katvā seta-vatthāni datvā uppabbājetvā sāsanaṃ nimmalaṃkatvā sacetiyāni Jetavana-Pubbārāma-Dakkhiṇārāma-Uttarārāma-Veluvana-Kapilavatthu- Isipatana-Kusinārārāma-Laṅkātilaka-mahāvihārāni ca kārāpetvā ekādasabhūmikaṃ gabbha-sahassaṃ kūṭāgāra-patimaṇḍitaṃ cittakamma-latākammehi vivitta-bhūtaṃ uposathāgāraṃ mahāpāsādaṃ kārapetvā bodhi-thūpa-pariveṇa-kuṭi-maṇḍapāvalīhi vibhūsitaṃ nānā-vidha taruvara-kusuma-gandha-sammodamatta-kokilādīhi dvijagaṇehi nisevitaṃ padumuppala-puṇḍarīka-sañchanna-sītalodaka-jalāsaya-samākiṇṇaṃ Jetavanaṃ nāma mahā-vihāraṃ kārāpesi. Tattha aneka-bhikkhu-sahassānaṃ saṅghatthero āyasmā Mahākassapatthero bhikkhu-saṅghaṃ sannipātāpesi. Atha kho āyasmā Mahākasspatthero bhikkhū āmantesi: “Yañc’ āvuso piṭakattayaṭṭhakathāya līnatthappakāsanatthaṃ attha-vaṇṇanaṃ porāṇehi kataṃ taṃ sabbaṃ desantarāvāsīnaṃ bhikkhūnaṃ atthaṃ na sādheti. Katthaci anekesu gaṇṭhi-padesu Sīhalabhāsāya niruttiyā likhitañca katthaci mūla-bhāsāya Māgadhikāya bhāsantarena sammissam ākulañca katvā likhitañca. Mayaṃ bhāsantaraṃ apanetvā paripuṇṇa-manākulaṃ atthavaṇṇanaṃ kareyyāmāti.” Bhikkhū āhaṃsu: “Tena hi bhante thero rājānaṃ gahetvā āṇācakkaṃ karotūti.” Tadā rājā sapariso nagarā nikkhamitvā vihāraṃ gantvā Mahākassapatthera-pamukhaṃ bhikkhu-saṅghaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Atha taṃ thero āha: “Mahārāja, te piṭakaṭṭhakathāya atthavaṇṇanā kattabbā bhaveyyāti.” “Sādhu bhante ahaṃ kāyasāmaggiṃ dassāmi, bhikkhusaṅgho vissatthaṃ karotūti.” Tato rājā bhikkhusaṅghaṃ vanditvā nagarameva pāvisi. Atha kho therā bhikkhū bhattakiccāvasāne Parakkama-bāhunarindena katapāsāde sannipatitvā Vinayapiṭakaṭṭha-kathāya Samantapāsādikāya atthavaṇṇanamārabhitvā mūla-bhāsāya Māgadhikāya niruttiyā Sāratthadīpanī nāma attha-vaṇṇanaṃ ṭhapesuṃ. Vuttaṃ hi tattha: 1. Vinaye pāṭhavatthāya sāsanassa ca vuddhiyā Vaṇṇanā ca samāraddhā vinayaṭṭhakathāya sā 2. Sāratthadīpanī nāma sabbaso pariniṭṭhitā Tiṃsa-sahassa mattehi ganthehi parimānato ti. Tadanantaraṃ Suttanta-piṭake Dīghanikāyaṭṭhakathāya Sumaṅgalavilāsiniyā atthavaṇṇanamārabhitvā mūlabhāsāya Māgadhikāya niruttiyā paṭhama Sāratthamañjusā nāma atthavaṇṇanaṃ ṭhapesuṃ. Tathā Majjhimanikāyaṭṭhakathāya Papañcasūdaniyā atthavaṇṇanaṃ ārabhitvā mūlabhāsāya Māgadhikāya niruttiyā dutiya Sāratthamañjusā nāma attha-vaṇṇanaṃ ṭhapesuṃ tathā Saṃyuttanikāyaṭṭhakathāya Sāratthappakāsaniyā atthavaṇṇanaṃ ārabhitvā mūlabhāsāya Māgadhikāya niruttiyā tatiya Sāratthamañjusā nāma attha-vaṇṇanaṃ ṭhapesuṃ. Tathā Aṅguttaranikāyaṭṭhakathāya Monorathapūraṇiyā atthavaṇṇanaṃ ārabhitvā mūlabhāsāya Māgadhikāya niruttiyā catuttha Sāratthamañjusā nāma atthavaṇṇanaṃ ṭhapesuṃ. Vuttaṃ hi tattha: 3. Suttanta-pāṭavatthāya sāsanassa ca vuddhiyā Vaṇṇanā ca samāraddhā Suttantaṭṭhakathāya sā 4. Sāratthamañjusā nāma sabbaso pariniṭṭhitā Channavuti-sahassehi ganthehi parimāṇato ’ti. Tadanantaraṃ Abhidhammapiṭake Dhammasaṅganiyā aṭṭhakathāya Atthasāliniyā atthavaṇṇaṃ ārabhitvā mūlabhāsāya Māgadhikāya niruttiyā paṭhama Paramatthapakāsanī nāma mūlaṭīkañca anuṭīkañca ṭhapesuṃ. Tathā Vibhaṅgappakaraṇaṭṭhakathāya Sammohavinodaniyā atthavaṇṇanaṃ ārabhitvā mūlabhāsāya Māgadhikāya niruttiyā dutiya Paramatthapakāsinī nāma mūlaṭīkañca anu-ṭīkañca ṭhapesuṃ. Tathā Pañcappakaraṇaṭṭhakathāya Paramatthadīpaniyā atthavaṇṇanaṃ ārabhitvā mūlabhāsāya Māgadhikāya niruttiyā tatiya Paramatthapakāsanī nāma mūlaṭīkañca anuṭīkañ ca ṭhapesuṃ. Tenāhu porāṇā: 5. Abhidhamma-pāṭavatthāya sāsanassa ca vuddhiyā Vaṇṇanā ca samāraddhā Abhidhammaṭṭhakathāya sā 6. Paramatthapakāsinī sabbaso pariniṭṭhitā Satta-vīsa-sahassehi ganthehi parimāṇato ’ti. Evaṃ Mahākassapatthero raññā Parakkamabāhunā ajjhiṭṭho aneka-sahassehi therehi saddhiṃ ussāhaṃ janetvā dhammavinaya-saṅgāyita-sadisameva piṭakattayaṭṭhakathāya atthavaṇṇanaṃ katvā sanniṭṭhāpesi. Atthavaṇṇanā-kata-pariyosāne paṭhavī kampādayo anekāni acchariyāni pātur ahesuṃ, devatā sādhukāramadaṃsu. Ayaṃ piṭakaṭṭhakathāya atthavaṇṇanā ekasaṃvaccharen’ eva niṭṭhitā. Tenāhu porāṇā: 7. Sambuddha-parinibbānā vassa-sahassātikkame Sattāsīti pañca-sate rājā āhu Parakkamo 8. Uḷāra-puñña-tejena katvā sattu-vimaddanaṃ Patta-rajjābhisekena sāsanujjotanatthinā 9. Nissāya Sīhalindena yaṃ Parakkamabāhunā Katvā nikāya-samaggiṃ sāsanaṃ suvisodhitaṃ 10. Kassapo so mahāthero saṅghassa parināyako Dīpasmiṃ Tambapaṇṇimhi sāsanodaya-kāraṇā 11. Ajjhesito narindena so Parakkamabāhunā Saddhammaṭṭhitikāmena katvā sāsana-paggahaṃ 12. “Piṭakattayaṭṭhakathāya līnatthassa pakāsanaṃ Na taṃ sabbattha bhikkhūnaṃ atthaṃ sādheti sabbaso 13. Duviññeyya sabhāvāya Sīhalāya niruttiyā Gaṇṭhipadesu ’nekesu likhitaṃ kiñci katthaci 14. Māgadhikāya bhāsāya ārabhitvāpi kenaci Bhāsantarena sammissaṃ likhitaṃ kiñcideva ca 15. Asāragaṇṭhikā cāpi tatth’ eva bahu dissati Ākulañca kataṃ yattha duviññeyyāpi atthato 16. Tato aparipuṇṇena tādisen’ ettha sabbaso Kathamatthaṃ vijānanti nānā-desa-nivāsino 17. Bhāsantaraṃ tato hitvā sāramādāya sabbaso Anākulaṃ karissāmi paripuṇṇa-vinicchayaṃ” 18. Piṭakattaya-vaṇṇanā ca līnatthassa pakāsanā Sārattha-dīpanī nāma Sāratthamañjusā pi ca 19. Paramatthapakāsinī mahātherehi bhāsitā |